Astroloģija mūsdienās ir ievērojama kultūras sastāvdaļa. Tā kā tā ir atceļojusi līdz mums cauri gadu tūkstošiem, tad laika gaitā daudzkārt ir transformējušies gan uzskati par planētu ietekmes būtību, gan arī pašu debess ķermeņu un zodiaka zīmju skaidrojumi, pielāgojoties laikmetam, valdošajai reliģijai un zinātnes attīstībai.
Senie astrologi par planētām runāja kā par dieviem. Rietumu klasiskie astrologi piešķīra tām mītiskus nosaukumus. Tumšajos viduslaikos daudzas zināšanas tika aizliegtas.
Mūsdienās daudzi
astrologi planētas uzkata par simboliem,
kas ar savu simbolisko valodu spēj iedvesmot cilvēkus realizēt sevi kā
psiholoģiskas, sociālas un garīgas būtnes.
Simboliskā valoda spēj
norādīt uz apziņas slēptajiem līmeņiem, palīdzot cilvēkos veicināt sevis
apzināšanos.
Jungs uzskatīja, ka planētas mūs neietekmē, bet ir tikai norādes uz notiekošo. „Zvaigznes norāda, taču nespiež”- tā uzskatīja arī viduslaiku sholasti.
Kosmobioloģija uzskata, ka „viss ir viens vesels”, ka Planētas gan staro uz mums (elektromagnētiskie viļņi), dzimšanas brīdī atstājot savu īpašo nospiedumu, gan arī ir kā norādes.
Jauna astroloģijas tendence šobrīd ir tās ezotērisko atklāsmju izzināšana. Daudzas astroloģijas skolas tiek balstītas uz kādu no reliģiski-filozofiskajām mācībām. Piemēram, Hamburgas astroloģijas skolas uzskatu sistēma, ir balstīta uz Agni Jogas un Teosofijas principiem. Šeit būtiska iezīme ir tā, ka fiziskās un psiholoģiskās – analīzes vietā tika ieviesta septiņu līmeņu analīze -atsevišķi katram no septiņiem cilvēka ķermeņiem – fiziskajam, ētriskajam, astrālajam, mentālajam, karmaiskajam jeb kauzālajam, intuitīvajam jeb budhiskajam, ātmiskajam.
Vēdiskās astroloģijas saknes
meklējamas hinduismā. Pirmie indiešu astroloģijas rakstītie avoti ir virkne
himnu jeb vēdas. Šie indiešu teksti ir sarakstīti sanskritā un ietver sevī
svētās zināšanas.
Astroloģija izvirza daudzus pretrunīgus jautājumus. Kā
debesu ķermeņi var ietekmēt personību
dzimšanas brīdī? Vai tie un cik lielā mērā atspoguļo nākotnes notikumus? Kā
ietvertais determinisms ir savienojams ar
brīvo gribu? Tāpēc astroloģija neizbēgami ir sasitīta ar tādiem
jēdzieniem kā cēloņu un seku likums, karma, kas savukārt nav izskaidrojama bez
atkaliemiesošanās, jeb reinkarnācijas likuma izpratnes .
Tā kā cilvēce šobrīd iet iziet no tumsas laikmeta jeb Kalijugas, mūsu likteņi ir ieslēgti
šauros rāmjos, diemžēl mēs nevaram izskatīt brīvās gribas principus vienas
dzīves ietvaros.
Daudziem cilvēkiem jēdzins” astroloģija” asociējas ar jēdzienu „prognozēšana” vai pat „pareģošana”, kas gan nav astroloģijas definīcija Prognozēšanu mēs varam izskatīt kā vienu no astroloģijas virzieniem, bet teikt, ka tā „pareģo” cilvēka nākotni, nebūtu īsti korekti. Astroloģija var pareģot cilvēka likteni, bet nevar likt cilvēkam 100% izdzīvot šo likteni. Astroloģija var atklāt cilvēka potenciālu, bet tā nevar piespiest šo potenciālu realizēt. Astroloģija var pateikt, kurš cilvēkam ir veiksmīgs periods dzīvē, bet tā nevar viņu piespiest nedz izmantot radušās iespējas, nedz priecāties vai novērtēt to, ko Visums viņam sniedz. Tātad astroloģija neatņem cilvēkam brīvo gribu. Astroloģija arī neatņem izvēli priecāties vai skumt.
Daudz veiksmīgāk astroloģiju mēdz pielietot cilvēka personības izzināšanai. Kāpēc es esmu pasulē? Kas ir manas dzīves uzdevumi? Kurā jomā man sevi vislabāk realizēt? Šie ir jautājumi, uz kuriem astroloģija spēj sniegt ļoti labas atbildes. Astroloģija var arī atbildēt – kad to visu vislabāk darīt.
Astropsiholoģija savukārt palīdz saprast savas personības neapzināto pusi un uzvedības
dziļākos motīvus. Astropsiholoģiju izmanto arī Sinastriskajā astroloģijā, kas
analizē divu cilvēku mijiedarbību un attiecību
potenciālu. Klientam, kuram interesē, kādas veidosies viņa attiecības ar viņa
otro pusīti vai biznesa partneri, var rosināt saprast kādas ir katra no
partneriem atšķirības skatījumā uz dzīvi, vērtību sistēmās, temperamentā;
uzzināt, kādas un kāpēc ir otra cilvēka reakcijas, un būtībā atvieglo otra
cilvēka pieņemšanu.
Astroloģijā izmanto ģeocentrisko sistēmu— koordinātu sistēmas centrs ir Zeme. Tādējādi planētu, Saules, Mēness un zvaigžņu kustība tiek novērota attiecībā pret Zemi. Vienkāršibas labad arī Saule un Mēness dažkārt tiek saukti par planētām, lai gan mēs, astrologi, protams, saprotam šo objektu astronomisko nozīmi.
Sabiedrībā ierasts teikt – es esmu Lauva vai es – Skorpions, bet tas ir tikai Saules novietojums zīmē. Tāpat kā Saule, arī citas planētas atrodas kādā no zīmēm, kas var atšķirties no Saules zīmes novietojuma, bieži mūs padarot par netipisku savas zīmes paŗstāvi.
Vēdiskā
astroloģija izskata 7 planētu ietekmi (plus 2 čaja grahas, Rahu un Ketu) un ir
diezgan fatāla pēc savas būtības.
Klasiskā
astroloģija izskata 10 planētu ietekmi (plus
mēness mezgli, melnais un baltais mēness, var izskatīt arī asteroīdu
ietekmi un savienojumus ar nekustīgajām zvaigznēm.)
Hamburgas
astroloģija izskata tās pašas klasiskās 10 planētas + tikai viens mēnessmezgls
+ vēl 8 fiktīvo planētu ietekmi:- Kupidons, Hadess, Zevs, Kronoss, Apollons,
Admetoss, Vulkāns, Poseidons.
Šo planētu
novietojums zīmēs, mājās un savstarpējās attiecībās (aspektos) citai ar citām attēlo, kā es to saucu, cilvēka psiholoģisko (vai psihosomātisko) matricu.
Tā parāda, no kādām enerģijām mēs
esam būvēti.
Pirmais Kosmosa likums skan šādi „Viss ir doma”, cits – Analoģijas likums – „līdzīgs pievelk līdzīgo”. Tātad horoskopā mēs redzam, kādi esam, kā domājam un tieši tas astrologam vislabāk ļauj secināt, kāda būs klienta dzīve.
